Iršu muižas klēts - Magazīna

14/08/2026

Vācbaltietim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Konrādam Dekertam 135! 🎖️🇱🇻
Konrāda dzīvesstāsts ir par cilvēku, drosmi, godīgumu un mērķtiecību. 💪 K. Dekerts nāca pasaulē 1891. gada 15. augustā baltvācu kolonistu ģimenē. 👶 Auga Hiršenhofas kolonijā, tagadējos Iršos kur ģimenē bija vecākais bērns. 🏡

Pēc Iršu sešklasīgās vācu pamatskolas un Rīgas pilsētas reālskolas beigšanas, viņš devās uz Maskavu, iestājās M. Lomonosova Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvēja ar sudraba medaļu. 🎓 Līdz Pirmajam pasaules karam viņš strādāja par zvērināta advokāta palīgu Maskavas apgabaltiesas rajonā. ⚖️

Taču liktenis Konrādam bija paredzējusi daudz nemierīgāku dzīves ceļu. 🛤️ 1915. gadā viņš brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā un līdz 1916. gada maijam mācījās Aleksandra karaskolā. 🎖️ Vēlāk devās uz Francijas fronti, kur cīnījās pret Vācu armiju. ⚔️ 1918. gada sākumā Konrāds tiek iecelts par jaunāko virsnieku apvienotajā rotā krievu bāzē. 🪖

1918. gadā Konrāds iestājās Francijas ārzemnieku leģionā. 🇫🇷 Tur dienējot, viņš apguva franču kara mākslu, izlūkdienesta darbu un piedalījās kaujās pie Murmanskas un Arhangeļskas. ⚔️ Viņa dzīve šajā laikā bija kļuvusi par nepārtrauktu ceļu starp frontēm, valstīm un likteņiem, taču pāri visam palika uzticība tam, ko viņš uzskatīja par savu pienākumu. ❤️
1919. gada rudenī Anglijas un Francijas virsvaldība Konrādu nosūtīja dienēt Bermonta Rietumu Krievijas brīvprātīgo armijā. 🪖 Oficiāli viņš pildīja armijas sapieru dienesta priekšnieka palīga pienākumus, bet slepeni – kontrpropagandu un izlūkošanu , kā arī nogādāja svarīgas ziņas latviešu un sabiedroto štābiem. 🕵️📜 Brīvības cīņu laikā viņš izglāba aptuveni 400 cilvēku no nošaušanas, arī divas sakarnieces no Latvijas armijas. 🫡 Viņš nebija tikai karavīrs - viņš bija cilvēks, kurš prata izmantot savas zināšanas un drosmi, lai kalpotu Latvijai tās izšķirošajos vēstures brīžos. 🇱🇻❤️
1920. gadā Konrādu piemeklēja smaga slimība – plaušu tuberkuloze un 1925. gadā viņš atgriezās Latvijā.🩺 Pēc laika viņa dzīvē ienāk sieviete Marija – meitene, kas viņam iepatikās un ar laiku kļuva par viņa sievu. ❤️ Ģimenē piedzima meita Tatjana un dēls Aleksejs. 👨‍👩‍👧‍👦

Ģimene dzīvoja gan Rīgā, kur Dekerts darbojas advokātu birojā, gan Hiršenhofā, kur viņš uzcēla māju ‘’Krustupjos’’/ Nr. 58 / un otrā mājas galā izveido telpas pienotavai. 🥛 Tajā viņš gribēja veidot īpašo Iršu sieru, kā to bija noskatījies Francijā un Beļģijā. 🧀

1939. gadā starp Latvijas un Vācijas valdībām tiek noslēgts līgums “Par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju”. 🇱🇻🇩🇪 Konrāds Dekerts nolemj, ka ģimene no Latvijas projām nedosies. ❤️ Viņš juta, ka nākotne nenesīs neko labu, tomēr palika Latvijā - vietā, kuru bija izvēlējies par savām mājām un veidojis savu ģimeni. 🏡🇱🇻
1941. gada deportāciju laikā Konrāds un meita tiek sagūstīti Rīgā izsūtīti. 😔 Marija ar dēlu izglābušies, jo tolaik atradušies Hiršenhofā, un paliek uz dzīvi Latvijā. 🇱🇻 Konrāda dzīves ceļš, kas reiz bija vedis cauri kara laukiem visā pasaulē, nu bija aizvedis viņu vēl skarbākā realitātē. 🕯️
1942. gada 18. aprīlī Dekertu izsūtījumā notiesā uz desmit gadiem ieslodzījumā. ⛓️ Taču rudenī viņa veselība ir strauji pasliktinājusies. Sapratis, ka veselības dēļ, viņš ilgi vairs nespēs izdzīvot, viņš nolemj piepildīt savu pēdējo vēlmi – 18. novembrī, kopā ar citiem domubiedriem, izsūtījumā atzīmēt Latvijas Republikas 24. gadadienu. 🇱🇻🎉 18. novembra vakarā ar dziesmām un runām tiek godināta Latvija. 🎶 Nākamajā dienā nometnē tiek veikta izmeklēšana par aizliegto svētku organizēšanu un Konrāds pats piesakās kā vienīgais svētku organizētājs. 🫡 Pēc pavēles 1942. gada 19. novembrī Konrāds Dekerts tiek nošauts. 🕯️

Par savu drosmi dzīves laikā viņš saņēma III šķiras Lāčplēša Kara ordeni, Francijas Kara krustu, Anglijas ordeni “Military Cross”, Beļģijas Kroņa ordeni, Krievijas Svētā Staņislava ordeni. 🎖️

Konrāda Dekerta vārds paliek kā spilgta liecība par paaudzi, kura savu dzīvi atdeva laikmetam, kas prasīja no cilvēkiem vairāk, kā mēs tagad spējam iedomāties. 🕯️❤️

Brauc ciemos pie mums uz Iršu muižas klēti – magazīnu un uzzini vairāk par Konrāda dzīves gājumu, kā arī neaizmirsti iegriezties Iršu pagasta bibliotēkā, kur lasāmas Alekseja Dekerta atmiņas par tēvu! 📚❤️

07/08/2026

Informējam par darba laika izmaiņām.
Aktuālo informāciju par tūrisma norisēm var saņemt Visit Koknese un Visit Aizkraukles novads vai pa tālruni 29275412.

31/07/2026

26. jūlijā Iršos norisinājās Mājas kafejnīcu diena "Kļavās", kuras laikā ikvienam interesantam bija iespēja paviesoties arī Iršu muižas klētī – magazīnā. ☕🍰
Ciemos bija iegriezušies gan tuvāki, gan tālāki viesi un pat no Aizkraukles novada daudziem šī bija pirmā iepazīšanās ar Hiršenhofas stāstu, atklājot līdz šim nezināmas pagātnes lappuses.📖
Ar saviem dzimtas stāstiem dalījās arī Baltvācu kolonijas pēcteči, kuriem Iršu apmeklējums kļuvis par skaistu vasaras tradīciju. Viņu stāsti ļāva vēsturi iepazīt caur personīgām atmiņām un dzimtu pieredzi. ☀️
Pozitīvos iespaidos dalījās arī blogeru ģimene "Četri ceļo gardi", kas atzina, ka, lai gan apmeklējuši daudzas vietas Latvijā, Iršu muižas klētī – magazīnā viesojas pirmo reizi. Viņus pārsteidza bagātīgā ekspozīcija un iespēja uzzināt daudz jauna par Iršu vēsturi un attīstību. ✈️🍴
Apmeklētājus aizkustināja vēsturiskie priekšmeti, kas apskatāmi klēts otrajā stāvā. Bērnības atmiņas atsauca piena separators, dzijas vērpjamais ratiņš, radio uztvērējs utt. 🕰️📻
Daudzi atzina, ka šis apmeklējums licis aizdomāties arī par savas dzimtas koka izpēti.🌳🔍
Brauc ciemos arī Tu un atklāj kādu vēstures stāstu!📜✨

24/07/2026

Nesen pie mums viesojās tūristu grupa no dažādām Latvijas pusēm 🗺️
Īpašs pārsteigums un aizkustinājums bija satikt Hiršenhofas kolonijas pēctečus, kuri apmeklēja savu senču dzimto vietu. ❤️
Ar patiesu saviļņojumu viņi atklāja, ka senču mājas joprojām stāv un glabā savu vēsturi. Piemēram, pašreizējās mājas "Laidas" (Nr. 29) joprojām ir saglabājušās, kļūstot par dzīvu saikni starp pagātni un tagadni. 🏡⏳

Johana Hermaņa mazmazmeita ar prieku uzzināja, ka viņas senču mājas Nr. 49 tagad nes nosaukumu "Aizupes". 🌳

Savukārt Pauls Jānis Pastors dalījās stāstā par savu dzimtu – Šmitiem. Viņš pastāstīja, ka viņa senči bija vieni no pirmajiem Hiršenhofas kolonijas iedzīvotājiem un līdz 1939. gadam dzimtā dzīvoja jau 13 ģimenes ar šo uzvārdu, atstājot nozīmīgu nospiedumu vēsturē. 📖

Arī Tev varbūt ir kāds dzimtas stāsts, kas gaida savu atklāšanas brīdi. Aicinām apmeklēt Iršu muižas klēti–magazīnu, iepazīt Hiršenhofas vēsturi, izzināt savas dzimtas saknes un dalīties ar saviem ģimenes stāstiem. 💬🤔📜

📸 Katrs atmiņu stāsts, fotogrāfija vai atrasts fakts palīdz saglabāt vēsturi nākamajām paaudzēm. ❤️

Varbūt tieši Tavs stāsts būs nākamais, kas papildinās Hiršenhofas vēstures mozaīku. ✨

20/07/2026

‼️Izmaiņas darba laikā!
Iršu muižas klēts - Magazīna šajā nedēļas nogalē gaidīs Jūs ciemos no piektdienas līdz svētdienai!
Apmeklējot Irši iedvesmo Mājas kafejnīcas dienā 26.07., nepalaid garām iespēju apciemot arī mūs!

15/07/2026

15/07/2026

📖☎️ Vecirši jeb Hiršenhofa pavīd arī telefona abonentu sarakstu grāmatās.

Lai gan sākumā tas var šķist nenozīmīgi, tieši vecās telefona grāmatas nereti kļūst par vienu no interesantākajiem eksponātiem Iršu muižas klētī – magazīnā. 📚 Apmeklētāji tajās meklē pazīstamus uzvārdus, radu mājas, draugu dzimtas un citus pavedienus, kas ved pagātnē. 🕰️ Dažkārt pietiek tikai ar vienu vecu ierakstu grāmatā, lai klusums atkal sāk runāt. ✨

📞 1937. gada Latvijas telefona abonentu sarakstā starp Veciršu telefona lietotājiem sastopami vairāku kolonistu uzvārdi – Asmuss, Dekerts, Gangnuss, Lucs (Lutz), Pfeifs, Ratfelders, Simons, Štumpfs, Torsters un citi. Saraksts liecina arī par to, ka telefons bija pieejams Iršu pamatskolā (Nr. 9), kas tolaik bija sazvanāma ikvienam. 🏫☎️

🏡 Mājā Nr. 45 dzīvoja Roberts Lucs ar sievu. Viņi bija pēdējie kolonisti, kuri šajā mājā saimniekoja līdz 1939. gadam, un arī viņu mājās bija telefons. ☎️ Šādi šķietami ikdienišķi fakti ļauj daudz spilgtāk iztēloties tā laika dzīvi.

📕 1940. gada Latvijas telefona abonentu sarakstā redzams, ka telefonu īpašnieku skaits ir samazinājies. Māju saimniekiem vairs ne vienmēr norādīti māju numuri, jo pēc kolonistu izceļošanas no kolonijas mājām pakāpen*ski tiek doti nosaukumi, aizstājot agrāk lietotos numurus. ➡️

🔍 Pat šķietami vienkārša telefona grāmata atklāj daudz vairāk nekā tikai telefona numurus. Tā stāsta par Hiršenhofas vēsturi, cilvēkiem un viņu nodarbošanos. No tās uzzinām, ka Gangnusi, Pfeifi un Simoni bija lauksaimnieki, 🌾 J. Lucs nodarbojās ar ādu rūpniecību, 👜 Šmits bija galdnieks, 🪚 bet Tortsers – tirgotājs. 🛒 Šādi ieraksti pētniekiem un dzimtu pēctečiem kļūst par vērtīgu avotu savu senču dzīves izzināšanai. 👨‍👩‍👧‍👦

📗 Arī turpmākās telefona grāmatas turpina stāstīt savu stāstu. Pārlapojot 1997./98. gada Aizkraukles telefona grāmatu, tajā atkal sastopami Irši. 📖 Vairs nav Veciršu centrāles, ir mainījušies numuri, adreses un cilvēki, taču būtība palikusi nemainīga – iespēja būt sasniedzamam. ☎️ Tajā atrodami Pērses pamatskolas, bibliotēkas, policijas un komunālās saimniecības telefonu numuri.

Vecās telefona grāmatas kļūst par tiltu starp paaudzēm. 🌉 Tās atgādina, ka aiz katra telefona numura reiz bija cilvēks, ģimene un dzīvesstāsts.

☎️ Kad blakus vecajam rotācijas telefonam tiek atvērta nodzeltējusi telefonu grāmata, šķiet, ka pietrūkst tikai viena zvana. 📞 Varbūt tas atnāktu no pagātnes, un Roberts Lucs paceltu klausuli, mierīgā balsī teiktu: "Vecirši klausās…"

11/07/2026

Dodoties cauri Zemgalei, iegriezies arī pie mums Iršu muižas klēts - Magazīna💙

02/07/2026

📌Informējam!

Līdz 16.07. Iršu muižas klēts - magazīna būs slēgta!

Aktuālo informāciju par tūrisma norisēm var saņemt Visit Koknese un Visit Aizkraukles novads .