11/08/2026
🍀Šodien dzimšanas diena izcilajam tenoram - Jānim Zāberam
1935 – 1973
Liriskais tenors ar neparasti skaistu tembru, spožais latviešu, itāļu un krievu operu varoņu atveidotājs, arī kamerdziedonis, lieliskais kamermūzikas interprets Jānis Zābers dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagasta “Vecajā Ceplī” Oskara un Emmas Zāberu ģimenē kā otrais dēls. Mācījies Meirānu pamatskolā un Lubānas vidusskolā. 1954. gadā sāka mācīties Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā, 1957. gadā iestājās J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā un nonāca profesora A. Viļumaņa klasē. 1960. gada 14. janvārī Narabota lomā R. Štrausa operā “Salome” J. Zābers pirmo reizi uzstājās uz Operas un baleta teātra (tagadējās Nacionālās operas) skatuves. Sekoja Anatolijs I. Dzeržinska operā “Cilvēka liktenis”, bet trešajā studiju gadā viņam uzticēja titullomu Š. Guno operā “Fausts”. Pēc konservatorijas beigšanas J. Zābers devās uz Itāliju, savu sapņu zemi, lai papildinātu vokālo meistarību. Sākumā – Romā, Svētās Cecīlijas konservatorijā. Romas periodā uzstājies vairākos koncertos. Uzzinājis, ka slavenais teātris “La Scala” rīko jauno solistu konkursu, viņš devās uz Milānu. Konkursu sekmīgi izturējis, J. Zābers sāka studijas pie Dženāro Barras, kas pats savā laikā bijis slavens tenors. Operteātrī “La Scala” viņš apguva ne vien vokālo tehniku, bet iestudēja arī operu lomas, mācījās deklamācijas mākslu un klausījās lekcijas par operas vēsturi. Pēc atgriešanās Latvijā 1964. gada 19. jūnijā dziedātājs sniedza koncertu Universitātes aulā Rīgā – kā pārskatu par Itālijā pavadīto mācību laiku. Kritika atzinīgi novērtēja jauno, talantīgo mākslinieku.
Uz Operas un baleta teātra skatuves Jānis Zābers atgriezās ar Milānā apgūto un itāļu opermākslas tradīcijās veidoto Rūdolfa lomu Dž. Pučīni operā “Bohēma”, gūdams nedalītu atzinību. Tikpat veiksmīgi izskanēja arī otra Milānā sagatavotā loma – Kavaradosi Dž. Pučīni operā “Toska”, ar kuru viņš viesojās arī Baku teātrī. Prese Jāni Zāberu atzina par “īstu dramatisko tenoru”. Tā bija liecība Jāņa Zābera plašajam diapazonam.
1965. gads nesa dziedātājam vairākas atšķirīgas lomas latviešu komponistu oriģināloperās. Viņš iestudēja komponista A. Žilinska speciāli viņam rakstīto Antiņa lomu operā “Zelta zirgs”, Alekša lomu O. Grāvīša operā “Audriņi” un Ali Babiba lomu M. Zariņa “Nabagu operā”. Piepildījās arī Jāņa Zābera sapnis atveidot traģisku raksturu – tas ir Hermanis P. Čaikovska “Pīķa dāmā”, kurš kļuva par viņa mīļāko lomu. 1968. gadā – Manriko loma D ž. Verdi operā “Trubadūrs”, bet līdztekus darbam Operas un baleta teātrī noritēja arī aktīva koncertdarbība visā Latvijā. Klausītāji sajūsminājās par dziedātāja itāliski operisko vērienu neapoliešu dziesmu izpildījumā, viņa artistiskajām dotībām un dziļi izjusto dziedājumu. Bija arī izbraucieni uz kaimiņrepublikām un ārzemēm, kur J. Zābera dziedājums allaž tika uzņemts ar ovācijām. 1965. gadā J. Zāberam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums. Jau studiju gados konservatorijā J. Zābers uzstājies apmēram 400 koncertos Rīgā un lauku rajonos. Dziedājis A. Žilinska, J. Ozoliņa un citu latviešu komponistu dziesmas, turklāt daudzas rakstītas tieši viņa balsij. Tautas atmiņā tomēr Jānis Zābers palicis ar latviešu solodziesmu – klasiķu pērlēm no mūsu dzejas un mūzikas jaunromantisma laikmeta sākuma.
Jānis Zābers miris 1973. gada 25. martā Rīgā, apbedīts Meža kapos. 1973. gadā J. Zābera dzimtajās mājās izveidots viņa memoriālais muzejs “Vecais Ceplis”.
