03/06/2026
Pirmdien, 1. jūnijā Rēzeknes upes promenādē un Krasta ielā atklājām Rēzeknes valstspilsētas Līdzdalības budžeta projekta ietvaros tapušās Dabas izziņas stacijas, kuras sagatavoja biedrības “Daba runā, es klausos” un “Nezināmā Rēzekne” kopā ar dabas ekspertiem.
Atklāšana sākās pie kopienas putnu barotavas ar biedrības “Daba runā, es klausos” un projekta realizācijas vadītājas Renāte Kaupužas īsu atklāšanas uzrunu, pēc kuras dabas staciju autori iepazīstināja katrs ar savām stacijām.
Putnu staciju prezentēja tās autors, putnu vērotājs Rūdolfs Kroičs. Rūdolfs stāstīja par rudenī uzstādīto kopienas putnu barotavu, kura iepriekšējā ziemā parādīja, ka rēzeknieši ir aktīvi un atbildīgi putnu barotāji. Stāstot par putnu barošanu ziemā, putnu vērotājs norādīja uz to, ka putnu barošana nav tik daudz nepieciešama putniem, cik cilvēkiem, kuri šādā veidā var par kādu rūpēties un gūst arī iespēju vērot putnus no salīdzinoši neliela attāluma, kā arī pieminēja, ka vasarā putnu barošanu labāk neturpināt, lai spārnotie bezmaksas gardumu kārotāji nezaudētu barības meklēšanas iemaņas.
Pie putnu barotavas ir uzstādīta putnu dzirdinātava, kura ir aktuālāka vasarā, un tā regulāri ir jāmazgā un jāpiepilda ar svaigu ūdeni, kā arī ir labi, ja tajā ir ielikti akmeņi, tie ļauj putniem ērtāk mazgāties. Prezentējot informatīvo stendu, Rūdolfs izstāstīja par putniem, kuri ziemā sastopami pie barotavas visbiežāk, turklāt stendā ir putnu sastopamības biežuma skala, no kuras var redzēt vai putns būs sastopams ikdienā, jeb lai to ieraudzītu būs jāpavada barotavas tuvumā ilgstošāks laika periods.
Ķērpju staciju prezentēja Renāte un Artūrs Kaupuži, stāstot par bagāto ķērpju pasauli, un arī pieminot, ka Rēzeknē atklātais informatīvais stends ir vienīgais šāda veida publiskais informatīvais materiāls par ķērpjiem visā Latvijā. No savas puses gan piebildīsim, ka tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka mūsu projektā strādāja Renāte – viena no vien pāris ķērpju ekspertiem mūsu valstī, pati atklājusi vairākas Latvijā jaunas ķērpju sugas un domā par ķērpju nosaukumu latviskošanu.
Artūrs uz tuvējiem kokiem demonstrēja dažādus ķērpjus, norādot uz interesantām īpatnībām, piemēram, krāsas maiņu UV diapazonā vai mitruma ietekmē, stāstīja par ķērpju vairošanos un to, ka ķērpji kokiem nekādu ļaunumu nenodara, bet tieši otrādi, var būt identifikators, kurš ļauj novērtēt gaisa kvalitāti. Bez informatīvā stenda šeit ir uzstādīti palielināmie stikli, kuri ļauj palielinājumā aplūkot katrā kokā desmitiem sastopamās ķērpju sugas, kā arī aļģes un sūnas.
Jau Krasta ielā Renāte prezentēja stāvkrasta nogāzes malā uzstādīto stendu, kurš vēsta par to, ka nokaltušie un nokritušie koki ir ļoti svarīgas dzīvotnes, kuras noteikti visas nedrīkstētu izvākt, bet gan jāsaglabā sugu daudzveidības veicināšanai pilsētā. Atmirusī koksne dod mājvietu un uzturu sākot no sūnām un sēnēm, un beidzot ar bezmugurkaulniekiem, putniem un pat zīdītājiem. Pasaulē arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība dabai pilsētā un daudzās Eiropas pilsētās kritalas (nokaltušie, nokritušie koki) mērķtiecīgi tiek pamestas savā vietā pat diezgan centrālās vietās, nemaz nerunājot par parkiem, un šajā ziņā mums, kur pat rudens lapas tiek savāktas līdz pēdējai un aizvestas nezināmā virzienā, vēl ir milzīgi tāls ceļš ejams.
Pēdējā – ceturtā dabas stacija vēstī par Rēzeknes upi, kur Dabas aizsardzības pārvaldes Vecākā dabas izglītības speciāliste Regīna Indriķe ne tikai izstāstīja par upē sastopamajiem augiem un dzīvniekiem, bet arī ar speciālu aprīkojumu notvēra dažādus Rēzeknes upē sastopamos bezmugurkaulniekus, kurus dalībniekiem bija iespēja vērot gan ar palielināmajiem stikliem, gan mikroskopā, un, izmantojot speciālus sugu noteicējus, mēģināt identificēt, redzamos dzīvniekus. Pēc iepazīšanās, kukaiņi un to kāpuri tika palaisti atpakaļ upē.
Regīna skaidroja Rēzeknes upes, kā biotopa nozīmību, kā arī piesārņojuma ietekmi uz upes floru un faunu.
Nezināmā Rēzekne no sirds pateicas Rēzeknes valstpilsētas sabiedrības līdzdalības projektu programmai, biedrībai “Daba runā, es klausos”, Daigai Segliņai par skaistajiem un informatīvajiem zīmējumiem un stendu dizainu, un visai plašajai projekta komandai – bez katra no jums šis projekts nebūtu varējis tapt!
Kādu laiku vērosim vai un kā “darbojas” esošās dabas stacijas, un ja tās patiešām tiks izmantotas, kā to autori to ir iecerējuši, tad nākotnē domāsim par vairāku citu staciju izstrādi un izvietošanu, piemēram, par invazīvajām sugām, koku noteikšanu, dzīvotnēm, utml.
