Tautas daiļamata meistars Pēteris Graudulis (1951.gada 6.marts-2019.gada 28.augusts). Mācījies Neretas vidusskolā, kur praktisko darbu skolotāja Arvīds Velmes vadībā tapa pirmie darbi. 1968. gadā mācījies Rīgas mēbeļu skolā, kokgriezējas Betijas Strautmanes vadībā, apgūts zīmēšanas kompozīcijas un kokgriešana - intarsijas tehniku. Paralēli mācījies Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos.
Pēc dienesta armijā seko galdnieka darbs Neretas pienotavā. Tapa pirmie darbi intarsijas tehnikā, amata prasmi pilnveido pie vecajiem pirmskara galdnieku meistariem.
1975.gadā pārceļas uz dzīvi Jaunjelgavā. Darbs Jaunjelgavas apvienībā “Sistēma”, kur apgūva mēbeļu tehnoloģisko ražotni, paralēli darbojas kokgriešanā. Konsultējās ar Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Kokgriešanas nodaļas pedegogiem. Amatnieku brālības biedrs. 1990.gadā iegūst Tautas daiļamata meistara nosaukumu. Mācījies un konsultējies pie Tautas daiļamata meistara kokgriezēja Ulriha Vaska - vienīgais meistars, kurš darināja reljefa un ciļņa intarsijas. Pēteris Graudulis bija viņa skolnieks, darba turpinātājs. Pētera Grauduļa daiļrades pamatvirziens bija dekoratīvu šķīvju izgatavošana intarsijas tehnikā, kas mūsdienu dekoratīvi lietišķajā mākslā ir retāk sastopamais koka mākslinieciskās apstrādes veids. Savos mākslas darbos parasti izmantoja Latvjā augošus kokus, kuri izžāvēti, nostāvējušies vairākus gadu desmitus, apstrādē iekļaujot arī citus materiālis-dzintaru, briežā ragu,metālu. Kopš 1988.gada Pēterim Graudulim ir bijušas daudzas izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs. Pēteris Graudulis, bija lielisks koku pazinējs un mākslinieks, gatavoja svečturus, dekoratīvos šķīvjus, cibiņas, unikālus koka gredzenus, īpašas karote un ļauj ieskatīties radošajā darbnīcā, kur meistars pats iekārtojis ar savu kokgriezumu izstādi, jeb muzeju “Daiļamatnieka sēta”.
2009.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Joprojām, privātais Pētera Grauduļa izveidotais muzejs darbojās tautai, lai aplūkotu viņa unikālos darbus. Muzejā aplūkojami no viņa pirmajiem darbiem, līdz pat pašiem pēdējiem, kurus meistars paspējis savas dzīves laikā radīt.
