18/03/2019
⏰ Pavasara brīvlaika piektdienas rīts, ārā līst lietus. Bērniem un arī man pašai nāk miegs, gulēju līdz noskanēja jau otrs modinātājs.
🎒Saģērbos un sāku likt mugursomu - lietusmēteļi (nenoderēja), kumelīšu tēja termosā, uzkodas, ūdens, rezerves cimdi, zeķes un apavi, virve un šķēres (loku taisīšanai).
📍Tikāmies ar visiem pārējiem Cecīļu dabas taku tūrisma informācijas centrā, turpat kafejnīcā “Pie Dzirnakmeņa” iegādājāmies tikko ceptas smalkmaizītes 🥐
☀️ Pārgājiena laikā lietus nelija un spīdēja pavasara saulīte. Šogad marts ir īpaši jauks pārgājieniem, jo var vērot ne tikai pavasara vēstnešus, bet arī pētīt dzīvnieku pēdas sniegā.
🌱Daba jau mostas - mēs redzējām lazdu un zalkteņu jeb tā saukto meža ceriņu ziedēšanu.
🐾 Mostās arī zvēri - redzējām vāveres, vilka, lūša, āpša, lapsas un aļņa pēdas. Jo īpaši bija interesanti atšķirt suņa no vilka pēdām.
💧Manuprāt ūdens ir visu bērnu stihija, viņi tak nevar peļķei garām paiet, kur nu vēl strautiņiem un upītēm. Maršruts gāja gar Dančupītes krastiem, Dančupītes ūdenskritumu, Kumadu un Amata, kā arī daudziem citiem strautiņiem, kas ietek šajās upēs.
🥾 Man bij jāskatās, lai mazie pētnieki neiebrien pa dziļu, jo gumijas zābakos tie jutās īpaši droši, pat tad kad ūdens bija jau pie pašas apmalītes. Misija no manas puses bija izpildīta, kājas bija sausas, bet dibeni gan nē.
📸 Kalns, lai uzkāptu Dzilnas iezī bija tik slidens, ka pieaugušiem ceļotājiem tas sagādāja bažas, bet bērniem priekus, tie kāpā un šļūca, kāpā un šļūca, kamēr lielie bildēja un bildējās varenā ieža fonā. Tik tagad skatos uz bildēm un saprotu, ka bilde nenodod to ko redzējām ar acīm.
🗣 Man patika Leo, kurš teica: “Es kliegšu tik skaļi, ka tās lāstekas Dzilnas ieža virsotnē nokritīs” un visi bērni kopā ar Leo sāka kliegt. Tas tiešām bija ļoti skaļi.
🎯 Kopā nogājām 4,5km, bet ziniet, ne jau kilometros ir pārgājiena būtība, bet gan emocijās un enerģijā, ko gūstam no dabas, pastaigas laikā mūsu vaidziņi paliek sārti, kā indikātors, kas liecina, ka esam uzlādējušies🔋!
