05/11/2026
Lapu grābšanas sezona pamazām tuvojas noslēgumam - visu oktobri ir biris un biris, un, ja tev sētā ir dižozols, cits ozols, liepu rinda, trīs kļavas un milzu bērzs, (neminot sīkākus krūmus un tālākus kokus, kuriem arī krīt lapas), tad ir diezgan skaidrs, ka lapu un zīļu prom dabūšana rudenī izvirzās darbu augšgalā, jo pēkšņi lapas ir visur - arī priekšnamā, mašīnā un tavās kabatās.
Šogad gan rudens mūs lutinājis, dodot iespēju tā rāmi un skaisti visu sakopt - ir bijuši rudeņi, kad sniegs uzkrīt uz biezu lapu kārtas, un visa ziema tā arī paiet vandoties pa slapju lapu un sniega putru.
Bet, kamēr ozols un pārējie koki metušies uz mieru, rozes nebeidz trakot - viņām šis sausais rudens tīri labi iet pie sirds un zied kā dullas - ik pa brīžam gribas viņām piebikstīt ar kalendāru - drīz novembris jau pusē, vai tad taisās ziedēt līdz adventei?
Iekšas puķes gan vakar beidza savu sauļošanās sezonu un ieņēma vietiņas uz palodzēm - lai neaizmirstas kādā aukstākā salnas naktī - ir jau bijuši gadījumi.
Un, kad lielais āra darbu trakums nodarīts, tad pelnīti, ar kūpošu krūzi var vērties ārā un vērot, kā pati daba svin Latvijas mēnesi - ar karogu debesīs un tikai novembrim piemītošo kluso svinīgumu.
