24/04/2026
Francijā ir daži ēdieni, par kuriem lielais vairums no mums domā – vai tiešām viņi tos ēd…? Un pats dīvainākais ir tas, ka jā.
1. Varžu kājiņas (Cuisses de Grenouille)
Pirmajā reizē nav runa par garšu. Svarīgs ir iekšējais dialogs.
Bet, ja uz tām neskatās, tā ir maiga gaļa ar ķiplokiem un sviestu. Un pēkšņi jūs saprotat, ka "baismīgi" bija tikai sākumā.
2. Gliemeži (Escargots)
Ja domā - tas ir neiespējami. Ja tos vienkārši ēd, tie ir garšīgi.
Ķiploki, sviests, garšaugi — un jūs to vairs neanalizējat,
bet pabeidzat mērci ar bageti.
3. Rillettes - izskatās pēc "Es neesmu pārliecināta, kas tas ir."
Bet jūs to uzklājat uz bagetes...un ir par vēlu uzdot jautājumus.
Tas ir gadījums, kad burciņa iztukšojas pārāk ātri.
4. Austeres
Pirmā reize ir pārbaudījums. Tu ne tik daudz ēd, cik pārbaudi sevi.
Bet tad pēkšņi tu sajūti jūras garšu, sāli, svaigumu...
Un tu sāc saprast visa tā mērķi.
5. Zilais siers
Sākumā tas ir gandrīz šoks. Smarža nav gluži "patīkama". Bet tad — bagete, siera gabaliņš...un bumbieris…un tu atkal to meklē.
7. Sīpolu ievārījums (confiture d'oignon)
Izklausās pēc kļūdas. Bet pamēģiniet to ar sieru – un viss, atpakaļceļa vairs nav.
Šis ir brīdis, kad sākat apšaubīt visus savus iepriekšējos uzskatos par garšu.
Lūk, ko esmu ievērojusi.
Francijā garša reti kad ir "tūlīt skaidra".
Tā atklājas. Dažreiz caur šaubām.
Dažreiz caur "Labi, pamēģināšu vēlreiz."
Un jā, pat Pols Bokuzē teica, ka īsts ēdiens ne vienmēr ir par komfortu.
Dažreiz tā ir par pieredzi.
Un tieši tur Francija ir ļoti godīga.
Ja Tevi viss uzrunā - jautā - ceļosim jūnijā!
